confabulatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cōnfābulor.
Participle
cōnfābulātus (feminine cōnfābulāta, neuter cōnfābulātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnfābulātus | cōnfābulāta | cōnfābulātum | cōnfābulātī | cōnfābulātae | cōnfābulāta | |
| genitive | cōnfābulātī | cōnfābulātae | cōnfābulātī | cōnfābulātōrum | cōnfābulātārum | cōnfābulātōrum | |
| dative | cōnfābulātō | cōnfābulātae | cōnfābulātō | cōnfābulātīs | |||
| accusative | cōnfābulātum | cōnfābulātam | cōnfābulātum | cōnfābulātōs | cōnfābulātās | cōnfābulāta | |
| ablative | cōnfābulātō | cōnfābulātā | cōnfābulātō | cōnfābulātīs | |||
| vocative | cōnfābulāte | cōnfābulāta | cōnfābulātum | cōnfābulātī | cōnfābulātae | cōnfābulāta | |
References
- “confabulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- confabulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.