congavisus
Latin
Etymology
Perfect active participle of congaudeō (“to rejoice with”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kɔŋ.ɡaːˈwiː.sʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [koŋ.ɡaˈviː.s̬us]
Participle
congāvīsus (feminine congāvīsa, neuter congāvīsum); first/second-declension participle
- having rejoiced together (with someone)
Inflection
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | congāvīsus | congāvīsa | congāvīsum | congāvīsī | congāvīsae | congāvīsa | |
| genitive | congāvīsī | congāvīsae | congāvīsī | congāvīsōrum | congāvīsārum | congāvīsōrum | |
| dative | congāvīsō | congāvīsae | congāvīsō | congāvīsīs | |||
| accusative | congāvīsum | congāvīsam | congāvīsum | congāvīsōs | congāvīsās | congāvīsa | |
| ablative | congāvīsō | congāvīsā | congāvīsō | congāvīsīs | |||
| vocative | congāvīse | congāvīsa | congāvīsum | congāvīsī | congāvīsae | congāvīsa | |