conligaturus

Latin

Etymology

Future active participle of conligō.

Participle

conligātūrus (feminine conligātūra, neuter conligātūrum); first/second-declension participle

  1. alternative form of colligāturus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative conligātūrus conligātūra conligātūrum conligātūrī conligātūrae conligātūra
genitive conligātūrī conligātūrae conligātūrī conligātūrōrum conligātūrārum conligātūrōrum
dative conligātūrō conligātūrae conligātūrō conligātūrīs
accusative conligātūrum conligātūram conligātūrum conligātūrōs conligātūrās conligātūra
ablative conligātūrō conligātūrā conligātūrō conligātūrīs
vocative conligātūre conligātūra conligātūrum conligātūrī conligātūrae conligātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.