conquestatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of conquestō

Participle

conquestātus (feminine conquestāta, neuter conquestātum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative conquestātus conquestāta conquestātum conquestātī conquestātae conquestāta
genitive conquestātī conquestātae conquestātī conquestātōrum conquestātārum conquestātōrum
dative conquestātō conquestātae conquestātō conquestātīs
accusative conquestātum conquestātam conquestātum conquestātōs conquestātās conquestāta
ablative conquestātō conquestātā conquestātō conquestātīs
vocative conquestāte conquestāta conquestātum conquestātī conquestātae conquestāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.