constantinopolitanus

Latin

(Classical Latin) IPA^(key): [kõː.stan.tiː.nɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [kon.st̪an̪.t̪i.no.po.liˈt̪aː.nus]

cōnstantīnopolītānus (feminine cōnstantīnopolītāna, neuter cōnstantīnopolītānum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	cōnstantīnopolītānus	cōnstantīnopolītāna	cōnstantīnopolītānum	cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītāna
genitive	cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānōrum	cōnstantīnopolītānārum	cōnstantīnopolītānōrum
dative	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānīs
accusative	cōnstantīnopolītānum	cōnstantīnopolītānam	cōnstantīnopolītānum	cōnstantīnopolītānōs	cōnstantīnopolītānās	cōnstantīnopolītāna
ablative	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānā	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānīs
vocative	cōnstantīnopolītāne	cōnstantīnopolītāna	cōnstantīnopolītānum	cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītāna