crepitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of crepitō.

Participle

crepitātūrus (feminine crepitātūra, neuter crepitātūrum); first/second-declension participle

  1. about to rattle

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative crepitātūrus crepitātūra crepitātūrum crepitātūrī crepitātūrae crepitātūra
genitive crepitātūrī crepitātūrae crepitātūrī crepitātūrōrum crepitātūrārum crepitātūrōrum
dative crepitātūrō crepitātūrae crepitātūrō crepitātūrīs
accusative crepitātūrum crepitātūram crepitātūrum crepitātūrōs crepitātūrās crepitātūra
ablative crepitātūrō crepitātūrā crepitātūrō crepitātūrīs
vocative crepitātūre crepitātūra crepitātūrum crepitātūrī crepitātūrae crepitātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.