dīvainība
See also: dīvainībā
Latvian
Etymology
From dīvains (“strange, peculiar”) + -ība (with dīvains from dīvs (“fantastic creature”) + -ains).
Pronunciation
Audio: (file)
Noun
dīvainība m (1st declension)
- (usually in the singular) strangeness, oddness, peculiarity (the quality of that which is strange)
- pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību; tā atgādināja senās grieķu celtnes ― the very theater building stimulated the mind with its strangeness; it recalled ancient Greek buildings
- ikvienu, kas šajā kabinetā ienāca pirmo reizi, pārsteidza vēl šāda dīvainība: nekas te nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts ― everyone who entered this office for the first time was surprised by the same oddity: nothing there was really closed or locked
- (usually in the plural) strange actions, habits, opinions; peculiarities, oddities
- viņi jau bija ar viņa dīvainībām apraduši ― they were already used to his oddities
- neraugoties uz Ķipāna rakstura dīvainībām, neraugoties uz to uzskatu jucekli un stulbajām teorijām, kas mājoja viņa smadzenēs, Ķipāns tomēr bija saglabājis zināmu godaprātu un atklātību ― despite Ķipāns' character peculiarities, despite the entangled ideas and stupid theories that dwelled in his brain, Ķipāns had still managed to keep some honesty and openness
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | dīvainība | dīvainības |
| genitive | dīvainības | dīvainību |
| dative | dīvainībai | dīvainībām |
| accusative | dīvainību | dīvainības |
| instrumental | dīvainību | dīvainībām |
| locative | dīvainībā | dīvainībās |
| vocative | dīvainība | dīvainības |