Latvian
Etymology
From daba (“nature”) + -īgs.
Adjective
dabīgs (definite dabīgais, comparative dabīgāks, superlative visdabīgākais, adverb dabīgi)
- natural
Declension
Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dabīgs
|
|
masculine (vīriešu dzimte)
|
|
feminine (sieviešu dzimte)
|
|
|
singular
|
plural
|
singular
|
plural
|
| nominative
|
dabīgs
|
dabīgi
|
dabīga
|
dabīgas
|
| genitive
|
dabīga
|
dabīgu
|
dabīgas
|
dabīgu
|
| dative
|
dabīgam
|
dabīgiem
|
dabīgai
|
dabīgām
|
| accusative
|
dabīgu
|
dabīgus
|
dabīgu
|
dabīgas
|
| instrumental
|
dabīgu
|
dabīgiem
|
dabīgu
|
dabīgām
|
| locative
|
dabīgā
|
dabīgos
|
dabīgā
|
dabīgās
|
| vocative
|
—
|
—
|
—
|
—
|
Definite declension (noteiktā galotne) of dabīgs
|
|
masculine (vīriešu dzimte)
|
|
feminine (sieviešu dzimte)
|
|
|
singular
|
plural
|
singular
|
plural
|
| nominative
|
dabīgais
|
dabīgie
|
dabīgā
|
dabīgās
|
| genitive
|
dabīgā
|
dabīgo
|
dabīgās
|
dabīgo
|
| dative
|
dabīgajam
|
dabīgajiem
|
dabīgajai
|
dabīgajām
|
| accusative
|
dabīgo
|
dabīgos
|
dabīgo
|
dabīgās
|
| instrumental
|
dabīgo
|
dabīgajiem
|
dabīgo
|
dabīgajām
|
| locative
|
dabīgajā
|
dabīgajos
|
dabīgajā
|
dabīgajās
|
| vocative
|
dabīgo, dabīgais
|
dabīgie
|
dabīgo, dabīgā
|
dabīgās
|