decisivus

Latin

Etymology

From dēcīdō +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

dēcīsīvus (feminine dēcīsīva, neuter dēcīsīvum); first/second-declension adjective

  1. (Medieval Latin) decisive, conclusive

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēcīsīvus dēcīsīva dēcīsīvum dēcīsīvī dēcīsīvae dēcīsīva
genitive dēcīsīvī dēcīsīvae dēcīsīvī dēcīsīvōrum dēcīsīvārum dēcīsīvōrum
dative dēcīsīvō dēcīsīvae dēcīsīvō dēcīsīvīs
accusative dēcīsīvum dēcīsīvam dēcīsīvum dēcīsīvōs dēcīsīvās dēcīsīva
ablative dēcīsīvō dēcīsīvā dēcīsīvō dēcīsīvīs
vocative dēcīsīve dēcīsīva dēcīsīvum dēcīsīvī dēcīsīvae dēcīsīva

Descendants

  • → English: decisive
  • → French: décisif
  • → German: dezisiv
  • → Italian: decisivo
  • → Portuguese: decisivo
  • → Spanish: decisivo

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.