defatigatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēfatīgō.

Participle

dēfatīgātus (feminine dēfatīgāta, neuter dēfatīgātum); first/second-declension participle

  1. exhausted
  2. discouraged

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēfatīgātus dēfatīgāta dēfatīgātum dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgāta
genitive dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgātī dēfatīgātōrum dēfatīgātārum dēfatīgātōrum
dative dēfatīgātō dēfatīgātae dēfatīgātō dēfatīgātīs
accusative dēfatīgātum dēfatīgātam dēfatīgātum dēfatīgātōs dēfatīgātās dēfatīgāta
ablative dēfatīgātō dēfatīgātā dēfatīgātō dēfatīgātīs
vocative dēfatīgāte dēfatīgāta dēfatīgātum dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.