delegatus

See also: delegátus

Latin

Etymology 1

Perfect passive participle of dēlēgō.

Participle

dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle

  1. delegated; sent on a commission
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēlēgātus dēlēgāta dēlēgātum dēlēgātī dēlēgātae dēlēgāta
genitive dēlēgātī dēlēgātae dēlēgātī dēlēgātōrum dēlēgātārum dēlēgātōrum
dative dēlēgātō dēlēgātae dēlēgātō dēlēgātīs
accusative dēlēgātum dēlēgātam dēlēgātum dēlēgātōs dēlēgātās dēlēgāta
ablative dēlēgātō dēlēgātā dēlēgātō dēlēgātīs
vocative dēlēgāte dēlēgāta dēlēgātum dēlēgātī dēlēgātae dēlēgāta

Etymology 2

From dēlēgō +‎ -tus.

Noun

dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension

  1. assignment; delegation (financial, to a third party)
Declension

Fourth-declension noun.

singular plural
nominative dēlēgātus dēlēgātūs
genitive dēlēgātūs dēlēgātuum
dative dēlēgātuī dēlēgātibus
accusative dēlēgātum dēlēgātūs
ablative dēlēgātū dēlēgātibus
vocative dēlēgātus dēlēgātūs

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.