deleniens

Latin

Etymology

Present participle of dēlēniō.

Participle

dēlēniēns (genitive dēlēnientis); third-declension one-termination participle

  1. mitigating

Declension

Third-declension participle.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative dēlēniēns dēlēnientēs dēlēnientia
genitive dēlēnientis dēlēnientium
dative dēlēnientī dēlēnientibus
accusative dēlēnientem dēlēniēns dēlēnientēs
dēlēnientīs 		dēlēnientia
ablative dēlēniente
dēlēnientī1 		dēlēnientibus
vocative dēlēniēns dēlēnientēs dēlēnientia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.