delitescens

Latin

Etymology

Present participle of dēlitēscō.

Participle

dēlitēscēns (genitive dēlitēscentis); third-declension one-termination participle

  1. hiding

Declension

Third-declension participle.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative dēlitēscēns dēlitēscentēs dēlitēscentia
genitive dēlitēscentis dēlitēscentium
dative dēlitēscentī dēlitēscentibus
accusative dēlitēscentem dēlitēscēns dēlitēscentēs
dēlitēscentīs 		dēlitēscentia
ablative dēlitēscente
dēlitēscentī1 		dēlitēscentibus
vocative dēlitēscēns dēlitēscentēs dēlitēscentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.