demandaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēmandō.

Participle

dēmandātūrus (feminine dēmandātūra, neuter dēmandātūrum); first/second-declension participle

  1. about to entrust

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēmandātūrus dēmandātūra dēmandātūrum dēmandātūrī dēmandātūrae dēmandātūra
genitive dēmandātūrī dēmandātūrae dēmandātūrī dēmandātūrōrum dēmandātūrārum dēmandātūrōrum
dative dēmandātūrō dēmandātūrae dēmandātūrō dēmandātūrīs
accusative dēmandātūrum dēmandātūram dēmandātūrum dēmandātūrōs dēmandātūrās dēmandātūra
ablative dēmandātūrō dēmandātūrā dēmandātūrō dēmandātūrīs
vocative dēmandātūre dēmandātūra dēmandātūrum dēmandātūrī dēmandātūrae dēmandātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.