demandatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēmandō.

Participle

dēmandātus (feminine dēmandāta, neuter dēmandātum); first/second-declension participle

  1. entrusted
  2. committed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēmandātus dēmandāta dēmandātum dēmandātī dēmandātae dēmandāta
genitive dēmandātī dēmandātae dēmandātī dēmandātōrum dēmandātārum dēmandātōrum
dative dēmandātō dēmandātae dēmandātō dēmandātīs
accusative dēmandātum dēmandātam dēmandātum dēmandātōs dēmandātās dēmandāta
ablative dēmandātō dēmandātā dēmandātō dēmandātīs
vocative dēmandāte dēmandāta dēmandātum dēmandātī dēmandātae dēmandāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.