demetiens

Latin

Etymology

Present participle of dēmētior.

Participle

dēmētiēns (genitive dēmētientis); third-declension one-termination participle

  1. measuring

Declension

Third-declension participle.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative dēmētiēns dēmētientēs dēmētientia
genitive dēmētientis dēmētientium
dative dēmētientī dēmētientibus
accusative dēmētientem dēmētiēns dēmētientēs
dēmētientīs 		dēmētientia
ablative dēmētiente
dēmētientī1 		dēmētientibus
vocative dēmētiēns dēmētientēs dēmētientia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.