demigraturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēmigrō.

Participle

dēmigrātūrus (feminine dēmigrātūra, neuter dēmigrātūrum); first/second-declension participle

  1. about to migrate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēmigrātūrus dēmigrātūra dēmigrātūrum dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūra
genitive dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūrī dēmigrātūrōrum dēmigrātūrārum dēmigrātūrōrum
dative dēmigrātūrō dēmigrātūrae dēmigrātūrō dēmigrātūrīs
accusative dēmigrātūrum dēmigrātūram dēmigrātūrum dēmigrātūrōs dēmigrātūrās dēmigrātūra
ablative dēmigrātūrō dēmigrātūrā dēmigrātūrō dēmigrātūrīs
vocative dēmigrātūre dēmigrātūra dēmigrātūrum dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.