depravatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēprāvō.

Participle

dēprāvātus (feminine dēprāvāta, neuter dēprāvātum); first/second-declension participle

  1. perverted, distorted
  2. corrupted, depraved

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēprāvātus dēprāvāta dēprāvātum dēprāvātī dēprāvātae dēprāvāta
genitive dēprāvātī dēprāvātae dēprāvātī dēprāvātōrum dēprāvātārum dēprāvātōrum
dative dēprāvātō dēprāvātae dēprāvātō dēprāvātīs
accusative dēprāvātum dēprāvātam dēprāvātum dēprāvātōs dēprāvātās dēprāvāta
ablative dēprāvātō dēprāvātā dēprāvātō dēprāvātīs
vocative dēprāvāte dēprāvāta dēprāvātum dēprāvātī dēprāvātae dēprāvāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.