derecturus

Latin

Etymology

Future active participle of dērigō.

Participle

dērēctūrus (feminine dērēctūra, neuter dērēctūrum); first/second-declension participle

  1. about to direct

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dērēctūrus dērēctūra dērēctūrum dērēctūrī dērēctūrae dērēctūra
genitive dērēctūrī dērēctūrae dērēctūrī dērēctūrōrum dērēctūrārum dērēctūrōrum
dative dērēctūrō dērēctūrae dērēctūrō dērēctūrīs
accusative dērēctūrum dērēctūram dērēctūrum dērēctūrōs dērēctūrās dērēctūra
ablative dērēctūrō dērēctūrā dērēctūrō dērēctūrīs
vocative dērēctūre dērēctūra dērēctūrum dērēctūrī dērēctūrae dērēctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.