derivativus

Latin

Etymology

From dērīvō (“to draw off; derive”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective

  1. (grammar) derivative, derived

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dērīvātīvus dērīvātīva dērīvātīvum dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīva
genitive dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīvī dērīvātīvōrum dērīvātīvārum dērīvātīvōrum
dative dērīvātīvō dērīvātīvae dērīvātīvō dērīvātīvīs
accusative dērīvātīvum dērīvātīvam dērīvātīvum dērīvātīvōs dērīvātīvās dērīvātīva
ablative dērīvātīvō dērīvātīvā dērīvātīvō dērīvātīvīs
vocative dērīvātīve dērīvātīva dērīvātīvum dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīva

Descendants

  • → English: derivative
  • → Catalan: derivatiu
  • → French: dérivatif
  • → Italian: derivativo
  • → Portuguese: derivativo
  • → Romanian: derivativ
  • → Spanish: derivativo

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.