deturbaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēturbō.

Participle

dēturbātūrus (feminine dēturbātūra, neuter dēturbātūrum); first/second-declension participle

  1. about to upset, dislodge, deprive

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēturbātūrus dēturbātūra dēturbātūrum dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūra
genitive dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūrī dēturbātūrōrum dēturbātūrārum dēturbātūrōrum
dative dēturbātūrō dēturbātūrae dēturbātūrō dēturbātūrīs
accusative dēturbātūrum dēturbātūram dēturbātūrum dēturbātūrōs dēturbātūrās dēturbātūra
ablative dēturbātūrō dēturbātūrā dēturbātūrō dēturbātūrīs
vocative dēturbātūre dēturbātūra dēturbātūrum dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.