dignaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dignō.

Participle

dignātūrus (feminine dignātūra, neuter dignātūrum); first/second-declension participle

  1. about to deign

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dignātūrus dignātūra dignātūrum dignātūrī dignātūrae dignātūra
genitive dignātūrī dignātūrae dignātūrī dignātūrōrum dignātūrārum dignātūrōrum
dative dignātūrō dignātūrae dignātūrō dignātūrīs
accusative dignātūrum dignātūram dignātūrum dignātūrōs dignātūrās dignātūra
ablative dignātūrō dignātūrā dignātūrō dignātūrīs
vocative dignātūre dignātūra dignātūrum dignātūrī dignātūrae dignātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.