dilaceratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dīlacerō.

Participle

dīlacerātus (feminine dīlacerāta, neuter dīlacerātum); first/second-declension participle

  1. torn apart

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīlacerātus dīlacerāta dīlacerātum dīlacerātī dīlacerātae dīlacerāta
genitive dīlacerātī dīlacerātae dīlacerātī dīlacerātōrum dīlacerātārum dīlacerātōrum
dative dīlacerātō dīlacerātae dīlacerātō dīlacerātīs
accusative dīlacerātum dīlacerātam dīlacerātum dīlacerātōs dīlacerātās dīlacerāta
ablative dīlacerātō dīlacerātā dīlacerātō dīlacerātīs
vocative dīlacerāte dīlacerāta dīlacerātum dīlacerātī dīlacerātae dīlacerāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.