dilatatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīlātō.
Participle
dīlātātus (feminine dīlātāta, neuter dīlātātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīlātātus | dīlātāta | dīlātātum | dīlātātī | dīlātātae | dīlātāta | |
| genitive | dīlātātī | dīlātātae | dīlātātī | dīlātātōrum | dīlātātārum | dīlātātōrum | |
| dative | dīlātātō | dīlātātae | dīlātātō | dīlātātīs | |||
| accusative | dīlātātum | dīlātātam | dīlātātum | dīlātātōs | dīlātātās | dīlātāta | |
| ablative | dīlātātō | dīlātātā | dīlātātō | dīlātātīs | |||
| vocative | dīlātāte | dīlātāta | dīlātātum | dīlātātī | dīlātātae | dīlātāta | |
References
- "dilatatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)