disciplinatus

Latin

Etymology

Diminutive of disciplina.

Pronunciation

Adjective

disciplīnātus (feminine disciplīnāta, neuter disciplīnātum); first/second-declension adjective

  1. instructed, trained
  2. disciplined

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative disciplīnātus disciplīnāta disciplīnātum disciplīnātī disciplīnātae disciplīnāta
genitive disciplīnātī disciplīnātae disciplīnātī disciplīnātōrum disciplīnātārum disciplīnātōrum
dative disciplīnātō disciplīnātae disciplīnātō disciplīnātīs
accusative disciplīnātum disciplīnātam disciplīnātum disciplīnātōs disciplīnātās disciplīnāta
ablative disciplīnātō disciplīnātā disciplīnātō disciplīnātīs
vocative disciplīnāte disciplīnāta disciplīnātum disciplīnātī disciplīnātae disciplīnāta

References

  • “disciplinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • disciplinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • disciplinatus in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎[1], pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.