dispensatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dispensō.

Participle

dispēnsātus (feminine dispēnsāta, neuter dispēnsātum); first/second-declension participle

  1. dispensed; managed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dispēnsātus dispēnsāta dispēnsātum dispēnsātī dispēnsātae dispēnsāta
genitive dispēnsātī dispēnsātae dispēnsātī dispēnsātōrum dispēnsātārum dispēnsātōrum
dative dispēnsātō dispēnsātae dispēnsātō dispēnsātīs
accusative dispēnsātum dispēnsātam dispēnsātum dispēnsātōs dispēnsātās dispēnsāta
ablative dispēnsātō dispēnsātā dispēnsātō dispēnsātīs
vocative dispēnsāte dispēnsāta dispēnsātum dispēnsātī dispēnsātae dispēnsāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.