disseminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dissēminō.

Participle

dissēminātus (feminine dissēmināta, neuter dissēminātum); first/second-declension participle

  1. broadcast, disseminated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dissēminātus dissēmināta dissēminātum dissēminātī dissēminātae dissēmināta
genitive dissēminātī dissēminātae dissēminātī dissēminātōrum dissēminātārum dissēminātōrum
dative dissēminātō dissēminātae dissēminātō dissēminātīs
accusative dissēminātum dissēminātam dissēminātum dissēminātōs dissēminātās dissēmināta
ablative dissēminātō dissēminātā dissēminātō dissēminātīs
vocative dissēmināte dissēmināta dissēminātum dissēminātī dissēminātae dissēmināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.