divagaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dīvagor

Participle

dīvagātūrus (feminine dīvagātūra, neuter dīvagātūrum); first/second-declension participle

  1. about to wander

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīvagātūrus dīvagātūra dīvagātūrum dīvagātūrī dīvagātūrae dīvagātūra
genitive dīvagātūrī dīvagātūrae dīvagātūrī dīvagātūrōrum dīvagātūrārum dīvagātūrōrum
dative dīvagātūrō dīvagātūrae dīvagātūrō dīvagātūrīs
accusative dīvagātūrum dīvagātūram dīvagātūrum dīvagātūrōs dīvagātūrās dīvagātūra
ablative dīvagātūrō dīvagātūrā dīvagātūrō dīvagātūrīs
vocative dīvagātūre dīvagātūra dīvagātūrum dīvagātūrī dīvagātūrae dīvagātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.