dusmīgs

Latvian

Etymology

From dusmas (“anger, wrath”) +‎ -īgs.

Adjective

dusmīgs (definite dusmīgais, comparative dusmīgāks, superlative visdusmīgākais, adverb dusmīgi)

  1. angry, furious, irate, wrathful

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dusmīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative dusmīgs dusmīgi dusmīga dusmīgas
genitive dusmīga dusmīgu dusmīgas dusmīgu
dative dusmīgam dusmīgiem dusmīgai dusmīgām
accusative dusmīgu dusmīgus dusmīgu dusmīgas
instrumental dusmīgu dusmīgiem dusmīgu dusmīgām
locative dusmīgā dusmīgos dusmīgā dusmīgās
vocative — — — —
Definite declension (noteiktā galotne) of dusmīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative dusmīgais dusmīgie dusmīgā dusmīgās
genitive dusmīgā dusmīgo dusmīgās dusmīgo
dative dusmīgajam dusmīgajiem dusmīgajai dusmīgajām
accusative dusmīgo dusmīgos dusmīgo dusmīgās
instrumental dusmīgo dusmīgajiem dusmīgo dusmīgajām
locative dusmīgajā dusmīgajos dusmīgajā dusmīgajās
vocative dusmīgo, dusmīgais dusmīgie dusmīgo, dusmīgā dusmīgās
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.