edictatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēdictō

Participle

ēdictātus (feminine ēdictāta, neuter ēdictātum); first/second-declension participle

  1. proclaimed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēdictātus ēdictāta ēdictātum ēdictātī ēdictātae ēdictāta
genitive ēdictātī ēdictātae ēdictātī ēdictātōrum ēdictātārum ēdictātōrum
dative ēdictātō ēdictātae ēdictātō ēdictātīs
accusative ēdictātum ēdictātam ēdictātum ēdictātōs ēdictātās ēdictāta
ablative ēdictātō ēdictātā ēdictātō ēdictātīs
vocative ēdictāte ēdictāta ēdictātum ēdictātī ēdictātae ēdictāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.