elevatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēlevō.

Participle

ēlevātus (feminine ēlevāta, neuter ēlevātum); first/second-declension participle

  1. raised, elevated
  2. alleviated, lessened

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēlevātus ēlevāta ēlevātum ēlevātī ēlevātae ēlevāta
genitive ēlevātī ēlevātae ēlevātī ēlevātōrum ēlevātārum ēlevātōrum
dative ēlevātō ēlevātae ēlevātō ēlevātīs
accusative ēlevātum ēlevātam ēlevātum ēlevātōs ēlevātās ēlevāta
ablative ēlevātō ēlevātā ēlevātō ēlevātīs
vocative ēlevāte ēlevāta ēlevātum ēlevātī ēlevātae ēlevāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.