emanaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēmānō.

Participle

ēmānātūrus (feminine ēmānātūra, neuter ēmānātūrum); first/second-declension participle

  1. about to emanate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmānātūrus ēmānātūra ēmānātūrum ēmānātūrī ēmānātūrae ēmānātūra
genitive ēmānātūrī ēmānātūrae ēmānātūrī ēmānātūrōrum ēmānātūrārum ēmānātūrōrum
dative ēmānātūrō ēmānātūrae ēmānātūrō ēmānātūrīs
accusative ēmānātūrum ēmānātūram ēmānātūrum ēmānātūrōs ēmānātūrās ēmānātūra
ablative ēmānātūrō ēmānātūrā ēmānātūrō ēmānātūrīs
vocative ēmānātūre ēmānātūra ēmānātūrum ēmānātūrī ēmānātūrae ēmānātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.