emanatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmānō.

Participle

ēmānātus (feminine ēmānāta, neuter ēmānātum); first/second-declension participle

  1. emanated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmānātus ēmānāta ēmānātum ēmānātī ēmānātae ēmānāta
genitive ēmānātī ēmānātae ēmānātī ēmānātōrum ēmānātārum ēmānātōrum
dative ēmānātō ēmānātae ēmānātō ēmānātīs
accusative ēmānātum ēmānātam ēmānātum ēmānātōs ēmānātās ēmānāta
ablative ēmānātō ēmānātā ēmānātō ēmānātīs
vocative ēmānāte ēmānāta ēmānātum ēmānātī ēmānātae ēmānāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.