emendaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēmendō.

Participle

ēmendātūrus (feminine ēmendātūra, neuter ēmendātūrum); first/second-declension participle

  1. about to correct

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmendātūrus ēmendātūra ēmendātūrum ēmendātūrī ēmendātūrae ēmendātūra
genitive ēmendātūrī ēmendātūrae ēmendātūrī ēmendātūrōrum ēmendātūrārum ēmendātūrōrum
dative ēmendātūrō ēmendātūrae ēmendātūrō ēmendātūrīs
accusative ēmendātūrum ēmendātūram ēmendātūrum ēmendātūrōs ēmendātūrās ēmendātūra
ablative ēmendātūrō ēmendātūrā ēmendātūrō ēmendātūrīs
vocative ēmendātūre ēmendātūra ēmendātūrum ēmendātūrī ēmendātūrae ēmendātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.