ementitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmentior.

Participle

ēmentītus (feminine ēmentīta, neuter ēmentītum); first/second-declension participle

  1. fabricated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmentītus ēmentīta ēmentītum ēmentītī ēmentītae ēmentīta
genitive ēmentītī ēmentītae ēmentītī ēmentītōrum ēmentītārum ēmentītōrum
dative ēmentītō ēmentītae ēmentītō ēmentītīs
accusative ēmentītum ēmentītam ēmentītum ēmentītōs ēmentītās ēmentīta
ablative ēmentītō ēmentītā ēmentītō ēmentītīs
vocative ēmentīte ēmentīta ēmentītum ēmentītī ēmentītae ēmentīta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.