emigraturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēmigrō

Participle

ēmigrātūrus (feminine ēmigrātūra, neuter ēmigrātūrum); first/second-declension participle

  1. about to emigrate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmigrātūrus ēmigrātūra ēmigrātūrum ēmigrātūrī ēmigrātūrae ēmigrātūra
genitive ēmigrātūrī ēmigrātūrae ēmigrātūrī ēmigrātūrōrum ēmigrātūrārum ēmigrātūrōrum
dative ēmigrātūrō ēmigrātūrae ēmigrātūrō ēmigrātūrīs
accusative ēmigrātūrum ēmigrātūram ēmigrātūrum ēmigrātūrōs ēmigrātūrās ēmigrātūra
ablative ēmigrātūrō ēmigrātūrā ēmigrātūrō ēmigrātūrīs
vocative ēmigrātūre ēmigrātūra ēmigrātūrum ēmigrātūrī ēmigrātūrae ēmigrātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.