emigratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmigrō

Participle

ēmigrātus (feminine ēmigrāta, neuter ēmigrātum); first/second-declension participle

  1. emigrated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmigrātus ēmigrāta ēmigrātum ēmigrātī ēmigrātae ēmigrāta
genitive ēmigrātī ēmigrātae ēmigrātī ēmigrātōrum ēmigrātārum ēmigrātōrum
dative ēmigrātō ēmigrātae ēmigrātō ēmigrātīs
accusative ēmigrātum ēmigrātam ēmigrātum ēmigrātōs ēmigrātās ēmigrāta
ablative ēmigrātō ēmigrātā ēmigrātō ēmigrātīs
vocative ēmigrāte ēmigrāta ēmigrātum ēmigrātī ēmigrātae ēmigrāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.