emollitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmolliō.

Participle

ēmollītus (feminine ēmollīta, neuter ēmollītum); first/second-declension participle

  1. softened
  2. enervated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmollītus ēmollīta ēmollītum ēmollītī ēmollītae ēmollīta
genitive ēmollītī ēmollītae ēmollītī ēmollītōrum ēmollītārum ēmollītōrum
dative ēmollītō ēmollītae ēmollītō ēmollītīs
accusative ēmollītum ēmollītam ēmollītum ēmollītōs ēmollītās ēmollīta
ablative ēmollītō ēmollītā ēmollītō ēmollītīs
vocative ēmollīte ēmollīta ēmollītum ēmollītī ēmollītae ēmollīta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.