emundatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmundō.

Participle

ēmundātus (feminine ēmundāta, neuter ēmundātum); first/second-declension participle

  1. cleaned, cleansed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmundātus ēmundāta ēmundātum ēmundātī ēmundātae ēmundāta
genitive ēmundātī ēmundātae ēmundātī ēmundātōrum ēmundātārum ēmundātōrum
dative ēmundātō ēmundātae ēmundātō ēmundātīs
accusative ēmundātum ēmundātam ēmundātum ēmundātōs ēmundātās ēmundāta
ablative ēmundātō ēmundātā ēmundātō ēmundātīs
vocative ēmundāte ēmundāta ēmundātum ēmundātī ēmundātae ēmundāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.