emutaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēmūtō

Participle

ēmūtātūrus (feminine ēmūtātūra, neuter ēmūtātūrum); first/second-declension participle

  1. about to transform

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmūtātūrus ēmūtātūra ēmūtātūrum ēmūtātūrī ēmūtātūrae ēmūtātūra
genitive ēmūtātūrī ēmūtātūrae ēmūtātūrī ēmūtātūrōrum ēmūtātūrārum ēmūtātūrōrum
dative ēmūtātūrō ēmūtātūrae ēmūtātūrō ēmūtātūrīs
accusative ēmūtātūrum ēmūtātūram ēmūtātūrum ēmūtātūrōs ēmūtātūrās ēmūtātūra
ablative ēmūtātūrō ēmūtātūrā ēmūtātūrō ēmūtātūrīs
vocative ēmūtātūre ēmūtātūra ēmūtātūrum ēmūtātūrī ēmūtātūrae ēmūtātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.