emutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmūtō

Participle

ēmūtātus (feminine ēmūtāta, neuter ēmūtātum); first/second-declension participle

  1. transformed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēmūtātus ēmūtāta ēmūtātum ēmūtātī ēmūtātae ēmūtāta
genitive ēmūtātī ēmūtātae ēmūtātī ēmūtātōrum ēmūtātārum ēmūtātōrum
dative ēmūtātō ēmūtātae ēmūtātō ēmūtātīs
accusative ēmūtātum ēmūtātam ēmūtātum ēmūtātōs ēmūtātās ēmūtāta
ablative ēmūtātō ēmūtātā ēmūtātō ēmūtātīs
vocative ēmūtāte ēmūtāta ēmūtātum ēmūtātī ēmūtātae ēmūtāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.