enarratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēnarrō.

Participle

ēnārrātus (feminine ēnārrāta, neuter ēnārrātum); first/second-declension participle

  1. expounded

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēnārrātus ēnārrāta ēnārrātum ēnārrātī ēnārrātae ēnārrāta
genitive ēnārrātī ēnārrātae ēnārrātī ēnārrātōrum ēnārrātārum ēnārrātōrum
dative ēnārrātō ēnārrātae ēnārrātō ēnārrātīs
accusative ēnārrātum ēnārrātam ēnārrātum ēnārrātōs ēnārrātās ēnārrāta
ablative ēnārrātō ēnārrātā ēnārrātō ēnārrātīs
vocative ēnārrāte ēnārrāta ēnārrātum ēnārrātī ēnārrātae ēnārrāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.