enoto

Latin

Pronunciation

Verb

ēnotō (present infinitive ēnotāre, perfect active ēnotāvī, supine ēnotātum); first conjugation

  1. to mark out, note down

Conjugation

   Conjugation of ēnotō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēnotō ēnotās ēnotat ēnotāmus ēnotātis ēnotant
imperfect ēnotābam ēnotābās ēnotābat ēnotābāmus ēnotābātis ēnotābant
future ēnotābō ēnotābis ēnotābit ēnotābimus ēnotābitis ēnotābunt
perfect ēnotāvī ēnotāvistī ēnotāvit ēnotāvimus ēnotāvistis ēnotāvērunt,
ēnotāvēre
pluperfect ēnotāveram ēnotāverās ēnotāverat ēnotāverāmus ēnotāverātis ēnotāverant
future perfect ēnotāverō ēnotāveris ēnotāverit ēnotāverimus ēnotāveritis ēnotāverint
passive present ēnotor ēnotāris,
ēnotāre 		ēnotātur ēnotāmur ēnotāminī ēnotantur
imperfect ēnotābar ēnotābāris,
ēnotābāre 		ēnotābātur ēnotābāmur ēnotābāminī ēnotābantur
future ēnotābor ēnotāberis,
ēnotābere 		ēnotābitur ēnotābimur ēnotābiminī ēnotābuntur
perfect ēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēnotem ēnotēs ēnotet ēnotēmus ēnotētis ēnotent
imperfect ēnotārem ēnotārēs ēnotāret ēnotārēmus ēnotārētis ēnotārent
perfect ēnotāverim ēnotāverīs ēnotāverit ēnotāverīmus ēnotāverītis ēnotāverint
pluperfect ēnotāvissem ēnotāvissēs ēnotāvisset ēnotāvissēmus ēnotāvissētis ēnotāvissent
passive present ēnoter ēnotēris,
ēnotēre 		ēnotētur ēnotēmur ēnotēminī ēnotentur
imperfect ēnotārer ēnotārēris,
ēnotārēre 		ēnotārētur ēnotārēmur ēnotārēminī ēnotārentur
perfect ēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēnotā — — ēnotāte —
future — ēnotātō ēnotātō — ēnotātōte ēnotantō
passive present — ēnotāre — — ēnotāminī —
future — ēnotātor ēnotātor — — ēnotantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present ēnotāre ēnotārī ēnotāns —
future ēnotātūrum esse ēnotātum īrī ēnotātūrus ēnotandus
perfect ēnotāvisse ēnotātum esse — ēnotātus
future perfect — ēnotātum fore — —
perfect potential ēnotātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēnotandī ēnotandō ēnotandum ēnotandō ēnotātum ēnotātū

References

  • “enoto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • enoto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • enoto in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎[1], pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.