eremiticus

Latin

Etymology

erēmīta +‎ -icus

Pronunciation

Adjective

erēmīticus (feminine erēmītica, neuter erēmīticum); first/second-declension adjective

  1. (Late Latin) hermitic, eremitic
    Synonym: anachōrēticus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative erēmīticus erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica
genitive erēmīticī erēmīticae erēmīticī erēmīticōrum erēmīticārum erēmīticōrum
dative erēmīticō erēmīticae erēmīticō erēmīticīs
accusative erēmīticum erēmīticam erēmīticum erēmīticōs erēmīticās erēmītica
ablative erēmīticō erēmīticā erēmīticō erēmīticīs
vocative erēmītice erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica

Descendants

  • Catalan: eremític
  • French: érémitique
  • Galician: eremítico
  • Italian: eremitico
  • Occitan: eremitic
  • Portuguese: eremítico
  • Romanian: eremitic
  • Spanish: eremítico

References

  • eremiticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.