erraturus

Latin

Etymology

Future active participle of errō.

Participle

errātūrus (feminine errātūra, neuter errātūrum); first/second-declension participle

  1. about to go astray

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative errātūrus errātūra errātūrum errātūrī errātūrae errātūra
genitive errātūrī errātūrae errātūrī errātūrōrum errātūrārum errātūrōrum
dative errātūrō errātūrae errātūrō errātūrīs
accusative errātūrum errātūram errātūrum errātūrōs errātūrās errātūra
ablative errātūrō errātūrā errātūrō errātūrīs
vocative errātūre errātūra errātūrum errātūrī errātūrae errātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.