evaginatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēvāgīnō.
Participle
ēvāgīnātus (feminine ēvāgīnāta, neuter ēvāgīnātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvāgīnātus | ēvāgīnāta | ēvāgīnātum | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnāta | |
| genitive | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnātī | ēvāgīnātōrum | ēvāgīnātārum | ēvāgīnātōrum | |
| dative | ēvāgīnātō | ēvāgīnātae | ēvāgīnātō | ēvāgīnātīs | |||
| accusative | ēvāgīnātum | ēvāgīnātam | ēvāgīnātum | ēvāgīnātōs | ēvāgīnātās | ēvāgīnāta | |
| ablative | ēvāgīnātō | ēvāgīnātā | ēvāgīnātō | ēvāgīnātīs | |||
| vocative | ēvāgīnāte | ēvāgīnāta | ēvāgīnātum | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnāta | |