exaltaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exaltō

Participle

exaltātūrus (feminine exaltātūra, neuter exaltātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exalt

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exaltātūrus exaltātūra exaltātūrum exaltātūrī exaltātūrae exaltātūra
genitive exaltātūrī exaltātūrae exaltātūrī exaltātūrōrum exaltātūrārum exaltātūrōrum
dative exaltātūrō exaltātūrae exaltātūrō exaltātūrīs
accusative exaltātūrum exaltātūram exaltātūrum exaltātūrōs exaltātūrās exaltātūra
ablative exaltātūrō exaltātūrā exaltātūrō exaltātūrīs
vocative exaltātūre exaltātūra exaltātūrum exaltātūrī exaltātūrae exaltātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.