exaltatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exaltō.

Participle

exaltātus (feminine exaltāta, neuter exaltātum); first/second-declension participle

  1. exalted, elevated
  2. praised

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exaltātus exaltāta exaltātum exaltātī exaltātae exaltāta
genitive exaltātī exaltātae exaltātī exaltātōrum exaltātārum exaltātōrum
dative exaltātō exaltātae exaltātō exaltātīs
accusative exaltātum exaltātam exaltātum exaltātōs exaltātās exaltāta
ablative exaltātō exaltātā exaltātō exaltātīs
vocative exaltāte exaltāta exaltātum exaltātī exaltātae exaltāta

Descendants

  • English: exaltate

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.