exclamatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exclāmō

Participle

exclāmātus (feminine exclāmāta, neuter exclāmātum); first/second-declension participle

  1. exclaimed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exclāmātus exclāmāta exclāmātum exclāmātī exclāmātae exclāmāta
genitive exclāmātī exclāmātae exclāmātī exclāmātōrum exclāmātārum exclāmātōrum
dative exclāmātō exclāmātae exclāmātō exclāmātīs
accusative exclāmātum exclāmātam exclāmātum exclāmātōs exclāmātās exclāmāta
ablative exclāmātō exclāmātā exclāmātō exclāmātīs
vocative exclāmāte exclāmāta exclāmātum exclāmātī exclāmātae exclāmāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.