exhalaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exhālō.

Participle

exhālātūrus (feminine exhālātūra, neuter exhālātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exhale

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exhālātūrus exhālātūra exhālātūrum exhālātūrī exhālātūrae exhālātūra
genitive exhālātūrī exhālātūrae exhālātūrī exhālātūrōrum exhālātūrārum exhālātūrōrum
dative exhālātūrō exhālātūrae exhālātūrō exhālātūrīs
accusative exhālātūrum exhālātūram exhālātūrum exhālātūrōs exhālātūrās exhālātūra
ablative exhālātūrō exhālātūrā exhālātūrō exhālātūrīs
vocative exhālātūre exhālātūra exhālātūrum exhālātūrī exhālātūrae exhālātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.